Kā ieinteresējāties par arhitektūru? Kuru Valmieras skolu un kad beidzāt, varbūt nedaudz par skolas laiku – sevi, klases audzinātāju? Vai skolā labi zīmējāt…
Šķiet toreiz tā bija Valmieras 1.ģimnāzija, pirms tam V11VKV, klases audzinātājas Helēna Narbute un Ērika Boša. Nu ļoti stingra audzināšana mums bija . Zīmēšanu apguvu tikai īsi pirms iestāšanās augstskolā. Laikam par savu izvēli pamatā jāpateicas tēvam, kurš kopš 6.klases iekārtoja vasaras darbos uz būvēm apgūt amatus, ar to viss arī sākās.
Kur mācījāties tālāk?
Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūras fakultāte.
Vai jums ir savs arhitekta birojs? Vai esat specializējies kādā jomā un kādas būves jums pašam patīk projektēt?
Šobrīd ir pašam savs arhitektu birojs, kam nosaukumā liku savu vārdu – „Kaspars Kaupe arhitekts”, jo arhitekta praksē tas ir būtisks elements. Lai gan šis tas jau ir aiz muguras uz arhitekta ceļa, uzskatu, ka esam vēl jauni speciālisti, tāpēc cenšamies krāt pieredzi visdažādākajās projektēšanas jomās, kā arī plānošanā, kas nozīmē, ka tiek strādāts gan ar dzīvokļu pārplānošanām, gan dzīvojamām mājām, gan sabiedriskām un ražošanas ēkām, gan inženierkomunikāciju tīkliem un teritorijas labiekārtošanām, gan ar teritoriju detālplānojumiem. Katrs projekts ir lielāks vai mazāks uzdevums, un prieku sagādā katrs veiksmīgi atrisinājums, bet vislielāko gandarījumu, protams, sagādā veiksmīgs uzdevuma atrisinājums arhitektūrā, kur parasti liela daļa no veiksmīgā atrisinājuma slēpjas paša uzdevuma izprašanā.
Kāds arhitektūras stils jums tuvs?
Stilu arhitektūras laiki šķiet ir pagājuši, kaut gan par to droši vien varēs spriest, kad būs pagājuši šie laiki. Līdzšinējā pieredze ir novedusi pie domas, ka būtībā arhitektūra ir kaut kur ārpus stila, lai gan arī stils ir viena no arhitektūras kategorijām, pēc kuras to iedalām. Savos darbos necenšos ieturēt kādu stilu (ja nu vienīgi tas nav kādas vēsturiskas ēkas restaurācija vai atdarinājums), bet droši vien tas tur neizbēgami ir.
Vai, uzlūkojot paša projektētu ēku, pārņem lepnuma sajūta jeb veltāt sev kritiku par to, kas varētu būt, bet nebija.
Cenšos izvērtēt, vai katrs darba gaitā pieņemtais lēmums ir bijis pareizs. Parasti, ja lēmums ir bijis labi pamatots, tad viss ir kārtībā, un tas dod lādiņu tālākajam darbam. Protams, meklēju arī garām palaistās lietas – laikus nepieņemtos lēmumus, lai uzlabotu kvalitāti ar katru nākamo darbu. Praksē arhitekts nav vienīgais no kā atkarīgs gala rezultāts – lielāku vai mazāku lomu nospēlē arī pasūtītājs un būvētājs, katra būve ir kopdarbs, un jo labāks ir arhitekts, jo lielāka ir viņa loma gala rezultātā.
Nesen ziedojāt krietnu summu Valmieras novada fondam. Kas jūs vadīja to darīt?
Katram pelnošam uzņēmumam ir zināma iespēja izvēlēties, ko darīt ar nopelnīto. Un tā kā pie mums ir vēl daudzas vietas un lietas, kur valsts un pašvaldību rokas pietrūkst, tad savu ieguldījumu varam izdarīt mēs paši. Arī no paša pieredzes, varu būt pateicīgs cilvēkiem, kas ir devuši iespēju tikt dzīve uz priekšu. Un labi, ka ir tāds Valmieras novada fonds, kurš ir uzņēmies šādu vietu un lietu apzināšanu un var dot iespēju augt Valmieras novadā, kurš savukārt ir devis iespējas augt arī man.
Ko darāt brīvajā laikā, ar ko aizraujaties? Vai Valmierā sanāk būt? Kādi ir iespaidi par Valmieras attīstību?
Cik nu tas brīvais laiks ir, cenšos to izmantot fiziskām aktivitātēm un kultūras pasākumiem. Pa retam sanāk būt arī Valmierā.